Skaistums slēpjas vienkāršībā

Ziemassvētki ir līmestības laiks. Tad vajag vairāk domāt par līmēšanu un līmēt to ko gribas līmēt. Izmantojiet superlīmi- jā, to dzelteno, staipīgo. Ar to var tāāā pielīmēt un pielīmēties, ka vairāk nevar atlīmēties. Un tad nemaz negribas atlīmēties.Bet superlīme ir jālieto tur, kur to grib un vajag lietot. Pa tukšo to nedrīkts ķēpāt nenozīmīgās vietās, tas daudz ko sabojā. Psihiski trakas dienas.

Sēžu slapjās zemessardzes biksēs pārsalušām pekām un rakstu Ziemassvētku prikolus Savējiem. :)Vismaz Ziemassvētkos var savilkt kopā kaut daļu no tiem labajiem vārdiem, kurus nav sanācis pateikt. Tikko ārā uzcēlu sniegavīru, kuru nezkāpēc nokristiju par Emanuēlu Hansu. Viņš pēc tāda izskatijās. Un laikam jau ir jāmet miers, nesanāks man tas ziemas miegs. Būšu vienkārši kofeīnu  pārdozējis Ezis. Turklāt Ezis, kurš diendienā nodarbojas ar visādām skaitīšanām. Bik līdz kaklam tā skaitīšana un gaidīšana, bet nu... gan kaut kā viss sabīdīsies tā kā tam būs jāsabīdas, jo tas iemesls ir tik mīļš, labs, bužinošs, silts un apskaujams, ka savādāk nemaz nevar būt. Un Eži ir varena tauta. Ne par matu sliktāki par zirgiem. Labs ir, man gribas kafiju un kaut ko sausu. Turās mīlīši! P.S. Man ir fantastiskākie brāļi, Rūpējošibaisākais Tētis, darbonīgākā mamma, brāļa bērni, sola biedre, kas tajā pašā laikā ir nesekmīgo biedēklis, gide un mazo māksliniekpuisīšu magnēts, labākais dvīnis Oskars, stilīgā

Dzeru kafiju, ēdu cepumus un mandarīnus, priecājos par to, ka nav kulturoloģija jāmoka tagad, skatos apakšā uz skype zilo raustīšanos un dzelteno bumbuli, kas nozīmē, ka kāds kaut ko grib. Skats pa labi - plauktā stāv baltā vermuta pudele, kuru tētis man kaut kad nopirka. Apbrīnojami, šodien viņš man nopirka mīkstas zeķes ar pumpām apakšā, tas lai neslīd kājas pa grīdu. Tikko ienāca prātā, ka esmu ezis ar mandarīnu pildijumu. Un šodien uzsniga sniedziņš. Pēc tam nokusa un es sapratu, ka man riebjas aukstums reizē ar slapjumu. Brr... Kad tiku mājās saritinājos segā un ..... atslēdzos. Tagad ir vairāk bērnu. Pēdējā laikā daudz par bērniem sanācis runāt. Par tādiem, kuri ir un arī par tādiem,kuri iespējams tikai vēl būs. Un tam visam klāt es sapratu, ka esmu dikti atbildīga par vienu cilvēku.  Par to liels prieks.

Ir 2 un 40 minūtes naktī. Kulturoloģija. Senās Grieķijas arhitektūra. Jēēēj - lūk, kas par trakulībām un orģijām sestdienas naktī. Un  Mamā tikai tagad pieleca, ka es te nespēlēju spēlītes un nesēžu perversos čatos, bet mācos. Vecāki mani mīl. Aha. Bet man joprojām patīk mācīties sestdienas naktīs. Drīz būs ekonomikas kārta.  Cik relaksējoši , vai ne? Bet nākamnedēļ ap šo pašu laiku būs tiktiktiktik labi :) Mani lielie ikmēneša prieki. Ja vecāki negulētu, tad tagad aiz priecīgajām domām par nākamo nedēļu varētu palēkāt. Bet - ekonomika, gaidi mani!

Ērmīgs, revolucionārs, labs gads. Un man tagad ir pieejami  2 reiz vairāk bērnu resursu. :) Vismīļākais Mīļums.

Šis ir viens patiess zīmējums. Stresa kamols. Un tizlas izdarības, kuras nemaz negribu darīt. Bet daru. Un tas ir tik tizli. Bet ko tur daudz. Jāiedzer tējiņa un viss būs labi.

Es gribu gulēt. Un nervu zāles arī par sliktu nenāktu.