Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: novembris, 2015

Patriotu un "patriotu" mēnesis.

Novembris pie mums Latvijā izceļas ar valsts svētkiem. Populārā karoga lentīšu piespraušana gan reāli, gan virtuāli; lāpu gājieni;tautisko aproču nēsāšana, svecīšu iedegšana un citas tamlīdzīgas lietas. Šīs lietas dara ļoti daudz cilvēku. Tiešām ļoti daudz. Un tieši tāpēc ir jāaizdomājas - vai tiešām šie daudzie cilvēki, kuri piesprauž lentītes, raksta novēlējumus valstij utt. visi ir valsts patrioti? Ja tā būtu - tad jau mums nebūtu jāuztraucas par latviešu nākotni vai arī valsts drošību. Jo īstie patrioti ir tie, kas ne tikai izrāda savu cieņu un mīlestību tautai un tās valstij, bet arī to pierāda. Ar darbiem. Un lentītes piespraušana vienu reizi gadā vai iešana lāpu gājienā nav no tiem darbiem, kas to pierāda. No vienas puses gan ir jāsaka - paldies Dievam, ka ar vienu no darbiem, ar reāli fizisku tautas aizstāvēšanu, mēs vēl šajā laikā neesam saskārušies, bet es varu iedomāties ko lielākā daļa no šiem lentīšu un lāpu gājienu faniem darītu, kad pienāktu brīdis reālajā dzīvē piepild
Atceros, ka 12. klasē stundā bija uzdevums kurā bija jānosauc savas 3 labās un 3 sliktās īpašības. Reti kuram kaut kas prātīgāks par slinks, pozitīvs, strādīgs nesanāca. Tajā laikā un situācijā likās stulbi, ka neko jēdzīgu neviens par sevi tā īsti pateikt nevar. Bet tagad ,par to domājot, saprotu kāpēc tā bija. Cilvēks, kurš savos 18, 19 gados vairāk vai mazāk ir dzīvojis puslīdz mierīgu (dažs labs pilnīgi mierīgu) dzīvi vecāku ligzdā, nav saskāries ar dzīves sūdīgo pusi, nemaz nepazīst sevi. Jo sevi iepazīt dziļāk un patiesāk var tikai tad, kad esi iemests ūdenī un tev ap vidukli nav drošai vecāku drošības riņķis. Jākuļās pašam. Un cilvēkam, kuram šādi nav bijis neko vairāk par slinks/strādīgs, godīgs/negodīgs; pacietīgs/ nepacietīgs nevar pateikt. Un tas ir normāli.