Skaistums slēpjas vienkāršībā

Labo muļķība esot neizdibināmi gudra. Tā vismaz Nīče saka. Es esmu muļķis kas muļķis. Diezgan atkarīgs no citiem. Bet spriedelēt gan es mākot. Un mamma sāk ar mani runāt kā ar Lielu Bērnu. Pēdējās dienās mani kretinē sabiedriskais transports, pilsētas un tas, ka viss ir tik nesaprotams manām smadzenēm. Nekas, es iemācīšos.Kur gan citur likšos? J Jebkura horizontāla virsma tiecas uzkrāt nevajadzīgus niekus. Un nekas nav tik viegli kā izskatās.

Pirmdiena - vienkārši kaut kas dīvains. Par vakaru un nakti nemaz nerunājot. Otrdiena - nāk miegs, jāvada stundas. Joprojām ir tā, ka ja man mugurā ir melnā žakete, tad es uzvedos diezgan draztiski. Vismaz bērni klausīja. Tagad sēžu, itkā ir jāmeklē informācija par baltu kultūru, bet kaut kā nevelk. Skan -Labvēlīgā tipa- mūzika un vienkārši negribas neko darīt. Nākamā ir angļu valoda un es vakar neko nemācījos. Būs "jautri''. Gribas mājās gulēt. Vispār, es naktī aizmigu ap 3. No rīta aizgulējos par 40 minūtēm. Bet tas viss man bija pie kājas. Un tagad skan - Pīrādziņ, nāc ārā!- Ņipra  dziesma. Tikko sapratu, ka mati man pēc arbūziem smaržo.  Tas arī ir neslikti.  Un es nemāku spēlēt kārtis.  Un Evita teica, ka pēdējais laiks iemācīties zoli. Negribu.

-Ziema nāk. Tāpat kā miegs.  Tāpat kā daudz kas cits, varbūt, iespējams, škietami.- - 11.10. Šīs dienas atziņas cenzētā versija - es esmu aizmugurējā puse.- - 12.10. Šodien nespēju īsti koncentrēties. Bet kopumā dzīvot var.  Cilvēki piemirst" pakustēt" nedaudz pretī, bet dusmojas, kad to nedara tas, kurš to darījis senāk. Un nav labi cilvēkus bāzt būrīšos.- Re, kādi mēs skaisti bērni! :) -13.10. Prāts galīgi - tu tū-. Lēkāju pa peļķēm, bezsakarā smējos un runāju dumības. Lietus ik pa laikam uzlīst (man nav ne jausmas vai to raksta kopā vai atsevišķi). Cilvēki ir burvīgi. Un zīlītes arī. Tās man joprojām atgādina betmenus.Viņas vasarā arī ir te?Ir tādas peļķes, kuras nevar saprast. Ir dziļas vai nav. Vēl ļoti svarīga atziņa - pie kājas ko par Tevi padomā citi, galvenais, ka Tu pats apjēdz un saproti ko Tu dari vai nedari. Tas tā, saistībā ar mežiņiem un eglītēm. - 14.10. He hē. Dabuju bildes. Man ir sajūta, ka Ž. fotoaparātam ir maģija padarīt mani acij tīkamāku

07.10. Pēdējās dienās uzvedos kā grūtniece. Daudz ēdu, hormoni trako, priekšmeti lido, rēcu par neko, nāk miegs un nesaprotu ko gribu. Tas tāpēc, ka nāk ziema un ežiem jātaisās uz miegu. Un atkal mani māc maza bailīte. 08.10. Mani vajadzētu izolēt no sabiedrības. Esmu neciešama. Klūpu virsū par niekiem. Cik nu varu, tad mēģinu sevi arī izolēt. Un ilgāk pa gultu arī gribas vārtīties. Un es esmu atkarīga gan no kafijas, gan no šokolādes. Es vienā piegājienā vienkārši visu noēdu. Jā,jā - atkal to pašu ar tām meitenēm uz papīrīša. Toties ar kafiju gan es mēģinu piebremzēt. Protams, ka īsti nesanāk. Naktīs nenāk miegs. 09.10. Pamodos 12 dienā. Tiešām velk uz ziemas miegu. Bet ir tik forši vārtīties pa tām segām! Man tur ir lielā sega, 3 citas segas,2 spilveni un, protams, telefona austiņas. Īsta miga. Man ļoti garšo upeņu tēja ar cidoniju sīrupu. Un tagad es došos misijā - Olu kultenis- .Šodien esmu izdzērusi galoniem tējas. Rītdien O. dzimšanas diena. Rīt atliks vien pamatīgi apskaut,

Igaunija. 2. reizi tika aplūkots Munameģis, kurš vietu nav mainījis. Darījām visvisādas muļķības un dumības. Deldējām Tartu ielas un pārbaudījām viesnīcas gultu atsperes. Izturīgas. Protams, pārliecinājos, ka esmu kaitinoša, ar pārgudru sarkasmu pilns ērms. Man patika sēdot vizināties pa eskalātoru un priecāties par auskariem. Un Doma kalns, kā arī vecpilsētas ielas arī gāja pie sirds. Tagad esmu izglītota astronomijā. Tajā īstaja. Tādā planetārijā bija superīgi sēdēt.

Mēģinu būt normāla un nezinu vai daru pareizi. Skatijos uz vienu rindiņu savā -gribētu izdarīt utt.- sarakstā. Pailgi skatijos. Un nespēju ticēt, ka tā rindiņa varētu kļūt zaļa. Ka ir tāda iespēja. Atkal sajutos dumji. Un šodien atkal bija ļoti skaista diena.Kapi izskatijās skaisti. Dzeltenas lapas, saule, zilas debesis un arī siltums. Jādzer daudz tējas un jāsēž siltumā. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Šodien vienā momentā biju ļoti nikna. Sensen nebiju jutusi to sajūtu. Varētu ņemt mapi un nežēlīgi dauzīt pa krēslu, neraizējoties ko par to teiktu telpā esošie cilvēki. Šodien bija tipiska nepatīkamā rudens diena,  kad ir drēgns un slapjš. Es labāk gribētu, kad ātri uzsnieg sniegs un būtu samērā silta ziema. Tad var silti saģērbties, uzvilkt vilnenes, dūraiņus un pižiku. Šodien ar L. stundās ķēmojāmies. Bija jautri :)