Skaistums slēpjas vienkāršībā

9.martā pa seniem laikiem biju Rīgā. Apciemoju mammu, kamēr Mīļums pa savām lietām skraidāja. Pēc tam sirdī iegūlās miers, pēc visiem sev - pārmetumiem, ka neesmu labs bērns. Nelaime un grūtības cilvēkiem iesper pa dvēseli un liek apdomāt to, ko nemaz ikdienā neiedomātos apdomāt un novērtēt. Turklāt, tas satuvina cilvēkus. Šonedēļ bija arī mana dzimšanas diena, kuras atzīmēšana tā īsti nenotika. I laiks pietrūkst, i apstākļi neatļauj, bet nejau svinēšana ir galvenais. Bez tam, pirmoreizi sanāca Liepājā pārnakšņot vienai. 15. martā beidzot laimīgi pieliku punktu savam ZPD par "Helsinki - 86" devumu Trešās Atmodas laikā un tās nozīmību Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanā. Pēc tā visa arī sirds ir kļuvusi mierīgāka. 16. martā pa seniem laikiem notika leģionāru piemiņas gājiens. Skaista, saulaina diena, apkārt jauki cilvēki. Prieks bija par to, ka gājiens nebeidzās uzreiz. Pēc tam okupācijas muzejā interesanti varēja kopā pasēdēt, noskatīties filmu "

Marts iesācies tā diezgan darbīgi. Sanāk pa naktīm mācīties, lai lielo kaudzi mājasdarbu spētu kaut cik samazināt, pa dienu pa ilgiem laikiem jādodas uz dažādiem pasākumiem. 1. martā bija izstāde "Ražots Liepājā", kurā varēja apskatīt lielāko daļu Liepājas ražotājus. Pasākums interesants, bet godīgi sakot, izņemot kādus 5,6 lielākus uzņēmumus, pārējie ir tādi kā sīkbodītes - dažādu rokdarbu veidotāji, zemnieku saimniecības utt. 2. martā notika dziesminieku festivāls "Austrasdienas". Galvenās personas - Austra Pumpure un daudz, daudz ģitāru. Arī kokle, vijole un blokflauta bija, bet, ņemot vērā, ka tur bija kādi 25 ģitāru spēlētāji, tas kaut kā pazuda. Dziesmas un atmosfēra tik fantastiska! Kopš šī pasākuma fanoju par dziesminieku Uldi Kākuli. Vipār arī beidzot skaidri uzzināju latviešu valodas un literatūras olimpiādes rezultātus. 1,5 punkti pietrūka līdz 3. vietai pilsētā. Man tas ir kosmiskas ievērības cienīgs sasniegums, ja tā var izteikties. Tagad klausos &q

Tu esi mans Everests - Es - Tavs alpīnists. Jo Tu esi mūžigais mērķis. Es esmu slīcējs - Tu - mana laiva. Jo  mani Tu  turēsi virs ūdens, kamēr vien būšu ar Tevi. Tu esi bāka - Es - Tavs kuģis. Ceļš pie Tevis  būs saredzams, ja vien es būšu tā meklētājs. Tu esi ceļš - Es - Tavs gājējs. Bez tevis es klejotu neceļos. Es esmu pulkstens - Tu - mans laiks. Manis nebūtu, ja nebūtu bijis Tevis. Tu esi nesējs- Es - Tavs krusts. Manu nastu esi uzņēmies Tu. Tu esi  gans - Es - Tava avs, Jo ar Tevi man netrūkst ne nieka. (Ezis)|

Visam ļaunajam ir dots tik universāls ierocis, kuru izmantojot,  var viegli tikt pie cilvēka goda un saduļķot to - tas ir cilvēka vājums. Un ne velti ir uzskaitīti 7 nāves grēki - negausība, slinkums, miesaskāre, lepnība, dusmas, skaudība alkatība  Manuprāt, tie nav izdomāti tikai tāpēc, lai cilvēkus biedētu no tā, kas ir ļauns. Tas viss cilvēku padara par upuri un, pirmkārt, nodara ļaunumu pašam cilvēkam, no kā cilvēks pats pēc laika smagi ciešs,galu galā, arī citiem. Cilvēks pats sevi, neapzinādamies, iegrūž bedrē. Piemēram, slinkums, mēs tak ar to nenodaram ļaunu visai pasaulei, nejau tāpēc tas  ir minēts. Pakļaujoties slinkumam mēs kaitējam paši sev. Tāpat ir ar pārējiem. Un zem katra šī vārda slēpjas arī citas ne tik labas lietas. Slinkums cilvēku noved apātijā, sliktā rutīnā, zem lepnības un alkatības varētu būt egoisms, kas cilvēku beigu beigās atstāj vienu, un sagrauž, tāpat arī skaudība. Par miesaskāri vispār nerunājot - tad cilvēks atņem savu vērtību, izdāļā sev