Skaistums slēpjas vienkāršībā

Katrā cilvēkā mīt tāds viens maziņš egoisma vīriņš. Daži tam ļauj nekontrolētu vaļu, daži to apslāpē līdz nemaņai, bet citiem rūp, lai citu egoisms būtu labi paēdis. 100% uzticīgs draugs bieži vien ir sirdsmiera garants. Mēs neaizmirstam kādam uzbļaut, paēst, papukstēt par kādu, bet pat nepapūlamies pateikt paldies saviem līdzcilvēkiem. Vienmēr esmu pieļāvusi domu, ka liekuļiem ir bail\kauns par to kādi viņi ir patiesībā. Nekad nelieciet klāt karameļu tējai klāt sāli. Varat jau likt, tik nedzeriet. Ja esat draņķis tad dzeriet. Man ir tik fantastiski un labi draugi. Un es zinu daudz labu cilvēku. Bet es nesaprotu kāpēc šī pasaule galu galā ir tik sasodīti sačakarēta. Naktī sēdēju un domāju, ka neatceros to kā izskatās Zigurds. Un tad es sāku domāt par to, kāpēc es par to domāju. Manuprāt, katrā no mums ir daļiņa  Homēra Simpsona. Tikai mēs viņu esam paslēpuši aiz savas liekulības. Saka, ka katram var būt savs viedoklis un, ka nav pareiza vai nepareiza viedokļa. Es to pas

Šādi izkatās mana firmas zīme:) Bezmiegs tomēr var būt reproduktīvs. It īpaši man - cilvēkam, kurš pēc dienas ritma ir 100% pūce. Un lūdzu, ļaudis - pasmaidiet! Kapā jūs to nevarēsiet izdarīt.

Ir tāds mazs vārdiņš - "Piedod." Mute to izrunā caur klusiem čukstiem. Sirds - neprātīgi kliedzot. Un reizēm šķiet - jo klusāk tas tiek pateikts, jo lielāks tas esam domāts.

#Manuprāt, cilvēki mēdz iedalīt draugus labākajos un citos draugos, nejau tāpēc, ka tas viens būtu labāks, bet tāpēc, ka tā sauktais labākais draugs tam cilvēkam ir vistuvākais. #Dievs nevienmēr ir jāuzskata par neaizskaramu, augstu, neredzamu parādību. Lielākoties Dievs ir jāuzskata kā draugs, kas Tev palīdz un rāda kā dzīvot. #Viegli saņemts atalgojums, nenes gandarījumu. #Sēžot tualetē, tumsā un domājot, prātā ienāk vislabākās domas. #Kaitinoši, ja Tu esi spējīgs piedot, bet ne aizmirst.

 Nedaudz kretinē mazu meiteņu skandinātais - Es viņu mīlu-  Un vispār tracina, ka šo frāzi lieto netur, kur vajag. Jā, un mīlestībai no pirmā acu skatiena es neticu. Manuprāt, no pirmā acu skatiena var būt tikai iekāre.Piedodiet, ka varbūt kādam šo skaisto terminu redzu tādā dzivnieciskā gaismā, bet es tur neko nevaru izdarīt.  Mīlestība, manās domās, ir kaut kas tik pamatīgs, liels un neizprotams, ka tā nevar tā vienkārši izveidoties uz sitiena. Un nav tādas robežas, kad tā nav, un kad tā  ir. Tas viss veidojas un aug ar laiku. Katram cilvēkam tas ir kaut kas cits. Un nevienmēr mīlestība jāatiecina uz cilvēcisku būtni. Bet runājot tieši par šo, tas nav gluži tas, ka Tu alksti pēc otra, nevari padomāt neparko citu kā vien viņu, tas nav gluži tā, ka Tu dievini otru. Iespējams, ka tā var būt sākumā. Kad tauriņi mitinās vēderā. Bet pēc tam sākas, kas cits - kas daudz, daudz labāks. [Manā leksikā tie ir nevis tauriņi, bet pamatīgi ziloņi vēderā]. Sākumā ir nenormāls reibums. Un nē, pēc š

Reizēm es mēdzu mālēt lietas pārāk drūmās krāsās. Šādās reizēs es ceru, ka esmu pesimiste nevis reāliste. Jo reizēm šķiet, ka viss kopējais fons ir drūms. Un es nerunāju par sevi personīgi, bet vispasaules lietās. Tas viss šķiet drūmi. Un šad tad liekas pareizi, ka nelieku uz acīm rozā brilles. Bet pieļauju, ka mana īdēšana var pieriebties. Es esmu stūrgalvīga. Pie šāda slēdziena es neesmu nonākusi pati - cilvēki tā saka. Pēdējā pusgada laikā esmu sastrādājusi graujošas lietas. Tiešām apgriezusi dzīvi otrādāk. Un daži vēl saka, ka esmu flegmaina :) Klausīšanās ir viena pamatīga māksla. Toties spēja saprast otru - vēl pamatīgāka. Un visiem ir vēlme, lai viņu saprot. Jo katram  sirdī ir kaut kas tāds, ko viņš (gan ar vārdiem, gan ar darbiem) grib pavēstīt citiem. Pieļauju, ka daudzi grib ko mainīt.

Šis, pēc manām domām, ir interesants laiks. Daudz kas mainās, attīstās un pārveidojas. Esam viena no tām paaudzes daļām, kura jau ir paguvusi dzīvot 2 gadsimtos.,2 tūkstošgadēs, bet mums vēl ir gana daudz laika, kurā var notikt dažnedažādi notikumi un pavērsieni. Šis ir laiks, kuru veidojam mēs un atskatoties uz pagātni varam tikai mācīties no savu pēcteču kļūdām, pieredzes un vērtībām, lai nākotni veidotu pēc iespējas labāku.                 Pirmā un lielākā iezīme, kas, pēc manām domām un salīdzinot ar vēstures notikumiem un dzīvi, mūsu laikam ir brīvība. Brīvība vārdos, domās, izpausmēs. Ja vien cilvēkam ir vēlme, līdzekļi, daudz kas ir iespējamas. Cilvēks var brīvi rīkoties, jo iespēju mūsdienās ir daudz. Un daļu no šīm iespējām mums sniedz tehnoloģiju attīstība. Ja pirms 500 gadiem mums tik pierastā lieta kā fotogrāfija, televīzija un internets likās kaut kas neiedomājams, tad mūsdienās tā ir pilnīgi ierasta lieta. Protams, ka šie zinātnes sasniegumi sniedz lielu labumu un veidu

Manuprāt, nepārspīlējot, varētu teikt, ka šogad esmu piedzīvojusi tik daudz cik daudz ir piedzīvojis kāds 30- 35 gadus vecs cilvēks. Lepojos ar to kāda esmu, kur esmu, ar ko kopā esmu izvēlējusies dzīvot savu dzīvi ( un man tas sanāk sasodīti labi, nemainu mīļos kā zeķes, neesmu neķītra un samaitāta, esmu līdz galam uzticīga un neesmu dvēselē netīra), lepojos ar to ko daru un to kā to daru. Nospļauties par to, ja kādam tas nepatīk. Labi, šis bija bik par skarbu, bet ko darīt - Kādi laiki, tādas metodes. Bet tiešām - pateicos Dievam par tiem cilvēkiem, kurus man Viņš lēmis satikt, šis gads ir uz mūžiem ierakstīts manā atmiņā. Jānovēl vien sev, ka 2013. gads būs vēl labāks. To novēlu arī saviem draugiem. Ceru, ka tie 3 cilvēki to zin.Un vispār, lai visiem šis gads izdodas. Lai Dievs stāv mums klāt.