Skaistums slēpjas vienkāršībā

Ziemassvētki ir līmestības laiks. Tad vajag vairāk domāt par līmēšanu un līmēt to ko gribas līmēt. Izmantojiet superlīmi- jā, to dzelteno, staipīgo. Ar to var tāāā pielīmēt un pielīmēties, ka vairāk nevar atlīmēties. Un tad nemaz negribas atlīmēties.Bet superlīme ir jālieto tur, kur to grib un vajag lietot. Pa tukšo to nedrīkts ķēpāt nenozīmīgās vietās, tas daudz ko sabojā. Psihiski trakas dienas.

Sēžu slapjās zemessardzes biksēs pārsalušām pekām un rakstu Ziemassvētku prikolus Savējiem. :)Vismaz Ziemassvētkos var savilkt kopā kaut daļu no tiem labajiem vārdiem, kurus nav sanācis pateikt. Tikko ārā uzcēlu sniegavīru, kuru nezkāpēc nokristiju par Emanuēlu Hansu. Viņš pēc tāda izskatijās. Un laikam jau ir jāmet miers, nesanāks man tas ziemas miegs. Būšu vienkārši kofeīnu  pārdozējis Ezis. Turklāt Ezis, kurš diendienā nodarbojas ar visādām skaitīšanām. Bik līdz kaklam tā skaitīšana un gaidīšana, bet nu... gan kaut kā viss sabīdīsies tā kā tam būs jāsabīdas, jo tas iemesls ir tik mīļš, labs, bužinošs, silts un apskaujams, ka savādāk nemaz nevar būt. Un Eži ir varena tauta. Ne par matu sliktāki par zirgiem. Labs ir, man gribas kafiju un kaut ko sausu. Turās mīlīši! P.S. Man ir fantastiskākie brāļi, Rūpējošibaisākais Tētis, darbonīgākā mamma, brāļa bērni, sola biedre, kas tajā pašā laikā ir nesekmīgo biedēklis, gide un mazo māksliniekpuisīšu magnēts, labākais dvīnis Oskars, stilīgā

Dzeru kafiju, ēdu cepumus un mandarīnus, priecājos par to, ka nav kulturoloģija jāmoka tagad, skatos apakšā uz skype zilo raustīšanos un dzelteno bumbuli, kas nozīmē, ka kāds kaut ko grib. Skats pa labi - plauktā stāv baltā vermuta pudele, kuru tētis man kaut kad nopirka. Apbrīnojami, šodien viņš man nopirka mīkstas zeķes ar pumpām apakšā, tas lai neslīd kājas pa grīdu. Tikko ienāca prātā, ka esmu ezis ar mandarīnu pildijumu. Un šodien uzsniga sniedziņš. Pēc tam nokusa un es sapratu, ka man riebjas aukstums reizē ar slapjumu. Brr... Kad tiku mājās saritinājos segā un ..... atslēdzos. Tagad ir vairāk bērnu. Pēdējā laikā daudz par bērniem sanācis runāt. Par tādiem, kuri ir un arī par tādiem,kuri iespējams tikai vēl būs. Un tam visam klāt es sapratu, ka esmu dikti atbildīga par vienu cilvēku.  Par to liels prieks.

Ir 2 un 40 minūtes naktī. Kulturoloģija. Senās Grieķijas arhitektūra. Jēēēj - lūk, kas par trakulībām un orģijām sestdienas naktī. Un  Mamā tikai tagad pieleca, ka es te nespēlēju spēlītes un nesēžu perversos čatos, bet mācos. Vecāki mani mīl. Aha. Bet man joprojām patīk mācīties sestdienas naktīs. Drīz būs ekonomikas kārta.  Cik relaksējoši , vai ne? Bet nākamnedēļ ap šo pašu laiku būs tiktiktiktik labi :) Mani lielie ikmēneša prieki. Ja vecāki negulētu, tad tagad aiz priecīgajām domām par nākamo nedēļu varētu palēkāt. Bet - ekonomika, gaidi mani!

Ērmīgs, revolucionārs, labs gads. Un man tagad ir pieejami  2 reiz vairāk bērnu resursu. :) Vismīļākais Mīļums.

Šis ir viens patiess zīmējums. Stresa kamols. Un tizlas izdarības, kuras nemaz negribu darīt. Bet daru. Un tas ir tik tizli. Bet ko tur daudz. Jāiedzer tējiņa un viss būs labi.

Es gribu gulēt. Un nervu zāles arī par sliktu nenāktu.

Šādi guļ mazi lācīši. Esmu pārēdusies, man ir silti. Pilnai laimei pietrūkst vienīgi viens. Bet tas arī būs. Nedaudz jāpaciešās. Šādi daru es, kad kāds saka, ka es guļot tā kā  lācis.

....ir bezgala dumji.

Šogad mani svētki nedaudz izstiepās garumā.Sāku tā kā ceturtdienas vakarā. Bija ļoti interesanti un smieklīgi. Pats 18. novembris - Šie svētki bija ļoti, ļoti, ļoti īpaši ar visādām lietām. Pirmo reizi biju lielajā lāpu gājienā. Čakarēju K. bildes, ejot ir grūti ko sabildēt. (Joprojām žēl, ka neredzēju viņas seju, kad izvēlos no kāpņu telpas. Viens jau par to bija sajūsmā :D ) Bet sajūtas bija lieliskas. Dziesmas, karogi, lāpas, cilvēki. Ilgi paliks atmiņā. Pēc tam ar mazajiem piromāniem dedzinājām svecītes. Biju ļoti sagurusi, bet pēc tam gana labi atpūtos. Un sestdien - tad jau bija jābrauc mājās. Šos svētkus atcerēšos ilgi. ļoti ilgi.

P.S. Neiespējamais ir noticis

Lai nolādēta šī vieta! Uz papīra ir foršāka rakstīšana:)

Ja nemaldos, es tur biju. :) Kebabi un krišnas. Daudz kā jocīga, laba un talantīga. Tā upe beidzot ir sākusi palot. Paldies Šukšiņam un vēl šim tam. Pagājušo nedēļ laikam sapratu, ka tomēr neesmu nemaz tik slikts radijums. Un kaut ātrāk pienāktu ceturtdienas vakars un, lai pēc tam laiks velkas lēni, lēni, lēni, lēni. Jo... Piektdien ir brīvs! Un es atļauju ikvienam lamāt manas ribas. Man ir sliktas ribas! Palaidnes tādas! :)

Žigli, žigli skrien. Prāts šonedēļ ir atteicies domāt. Smejos. Sāni ir sabakstīti, bet galvā visādas domas. Un puncī - vīnogas. Un ir jauna reliģija - tāpat kā budisms, hinduisms, ir arī ežisms.

Labo muļķība esot neizdibināmi gudra. Tā vismaz Nīče saka. Es esmu muļķis kas muļķis. Diezgan atkarīgs no citiem. Bet spriedelēt gan es mākot. Un mamma sāk ar mani runāt kā ar Lielu Bērnu. Pēdējās dienās mani kretinē sabiedriskais transports, pilsētas un tas, ka viss ir tik nesaprotams manām smadzenēm. Nekas, es iemācīšos.Kur gan citur likšos? J Jebkura horizontāla virsma tiecas uzkrāt nevajadzīgus niekus. Un nekas nav tik viegli kā izskatās.

Pirmdiena - vienkārši kaut kas dīvains. Par vakaru un nakti nemaz nerunājot. Otrdiena - nāk miegs, jāvada stundas. Joprojām ir tā, ka ja man mugurā ir melnā žakete, tad es uzvedos diezgan draztiski. Vismaz bērni klausīja. Tagad sēžu, itkā ir jāmeklē informācija par baltu kultūru, bet kaut kā nevelk. Skan -Labvēlīgā tipa- mūzika un vienkārši negribas neko darīt. Nākamā ir angļu valoda un es vakar neko nemācījos. Būs "jautri''. Gribas mājās gulēt. Vispār, es naktī aizmigu ap 3. No rīta aizgulējos par 40 minūtēm. Bet tas viss man bija pie kājas. Un tagad skan - Pīrādziņ, nāc ārā!- Ņipra  dziesma. Tikko sapratu, ka mati man pēc arbūziem smaržo.  Tas arī ir neslikti.  Un es nemāku spēlēt kārtis.  Un Evita teica, ka pēdējais laiks iemācīties zoli. Negribu.

-Ziema nāk. Tāpat kā miegs.  Tāpat kā daudz kas cits, varbūt, iespējams, škietami.- - 11.10. Šīs dienas atziņas cenzētā versija - es esmu aizmugurējā puse.- - 12.10. Šodien nespēju īsti koncentrēties. Bet kopumā dzīvot var.  Cilvēki piemirst" pakustēt" nedaudz pretī, bet dusmojas, kad to nedara tas, kurš to darījis senāk. Un nav labi cilvēkus bāzt būrīšos.- Re, kādi mēs skaisti bērni! :) -13.10. Prāts galīgi - tu tū-. Lēkāju pa peļķēm, bezsakarā smējos un runāju dumības. Lietus ik pa laikam uzlīst (man nav ne jausmas vai to raksta kopā vai atsevišķi). Cilvēki ir burvīgi. Un zīlītes arī. Tās man joprojām atgādina betmenus.Viņas vasarā arī ir te?Ir tādas peļķes, kuras nevar saprast. Ir dziļas vai nav. Vēl ļoti svarīga atziņa - pie kājas ko par Tevi padomā citi, galvenais, ka Tu pats apjēdz un saproti ko Tu dari vai nedari. Tas tā, saistībā ar mežiņiem un eglītēm. - 14.10. He hē. Dabuju bildes. Man ir sajūta, ka Ž. fotoaparātam ir maģija padarīt mani acij tīkamāku

07.10. Pēdējās dienās uzvedos kā grūtniece. Daudz ēdu, hormoni trako, priekšmeti lido, rēcu par neko, nāk miegs un nesaprotu ko gribu. Tas tāpēc, ka nāk ziema un ežiem jātaisās uz miegu. Un atkal mani māc maza bailīte. 08.10. Mani vajadzētu izolēt no sabiedrības. Esmu neciešama. Klūpu virsū par niekiem. Cik nu varu, tad mēģinu sevi arī izolēt. Un ilgāk pa gultu arī gribas vārtīties. Un es esmu atkarīga gan no kafijas, gan no šokolādes. Es vienā piegājienā vienkārši visu noēdu. Jā,jā - atkal to pašu ar tām meitenēm uz papīrīša. Toties ar kafiju gan es mēģinu piebremzēt. Protams, ka īsti nesanāk. Naktīs nenāk miegs. 09.10. Pamodos 12 dienā. Tiešām velk uz ziemas miegu. Bet ir tik forši vārtīties pa tām segām! Man tur ir lielā sega, 3 citas segas,2 spilveni un, protams, telefona austiņas. Īsta miga. Man ļoti garšo upeņu tēja ar cidoniju sīrupu. Un tagad es došos misijā - Olu kultenis- .Šodien esmu izdzērusi galoniem tējas. Rītdien O. dzimšanas diena. Rīt atliks vien pamatīgi apskaut,

Igaunija. 2. reizi tika aplūkots Munameģis, kurš vietu nav mainījis. Darījām visvisādas muļķības un dumības. Deldējām Tartu ielas un pārbaudījām viesnīcas gultu atsperes. Izturīgas. Protams, pārliecinājos, ka esmu kaitinoša, ar pārgudru sarkasmu pilns ērms. Man patika sēdot vizināties pa eskalātoru un priecāties par auskariem. Un Doma kalns, kā arī vecpilsētas ielas arī gāja pie sirds. Tagad esmu izglītota astronomijā. Tajā īstaja. Tādā planetārijā bija superīgi sēdēt.

Mēģinu būt normāla un nezinu vai daru pareizi. Skatijos uz vienu rindiņu savā -gribētu izdarīt utt.- sarakstā. Pailgi skatijos. Un nespēju ticēt, ka tā rindiņa varētu kļūt zaļa. Ka ir tāda iespēja. Atkal sajutos dumji. Un šodien atkal bija ļoti skaista diena.Kapi izskatijās skaisti. Dzeltenas lapas, saule, zilas debesis un arī siltums. Jādzer daudz tējas un jāsēž siltumā. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Šodien vienā momentā biju ļoti nikna. Sensen nebiju jutusi to sajūtu. Varētu ņemt mapi un nežēlīgi dauzīt pa krēslu, neraizējoties ko par to teiktu telpā esošie cilvēki. Šodien bija tipiska nepatīkamā rudens diena,  kad ir drēgns un slapjš. Es labāk gribētu, kad ātri uzsnieg sniegs un būtu samērā silta ziema. Tad var silti saģērbties, uzvilkt vilnenes, dūraiņus un pižiku. Šodien ar L. stundās ķēmojāmies. Bija jautri :)

Hahaha - šodien jūtos kā idiote un nejēga. Un arī jaunas pildspalvas man neraksta. Laikam esmu nolādēta. Bet šodien priecājos par superīgo lapu lietu  - kad viņas tādas dzeltenas, dzeltenas krīt un zāli uz zemes redzēt nevar.

Nekas nav neiespējams Nekas nav apsolīts Un tas, kas tagad notiek Nebija plānā ierakstīts Mēs atkal esam dzīvi Bez viltus asarām Un varam elpot brīvi Un ticēt pasakām Šī diena ir kas vairāk Un vairs nav jābaidās No vārdiem nepateiktiem Un no kājām lamatās Šī diena pieder Tev Šī diena pieder man Un tāpēc mēs esam Tik bagāti cik esam Un varam savas sirdis Viens otram dāvināt Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Jo sapņiem nav beigu Un lielceļiem nav Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Sapņu bērni, nekad nezudīs Jo nevar būt, ka mūs nesapratīs Šī diena ir kas vairāk Par visām pārējām, kas būs Kā jaunas filmas sākums Vējiem līdzi aiznes mūs Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Jo sapņiem nav beigu Un lielceļiem nav Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Sapņu bē

Mincis Šodien biju melnbalta. Un ārā nebija silti. Iekšā arī. Šodien un vakar bija skaistās rudens dienas. Kad  spīd saule un skatoties uz debesīm ir iespējams iedomāties, ka ir vasara. Tam visam klāt man ir piemetusies nespēja koncentrēties. Un vispār slinkums. Varētu kādam ierāpties klēpī nedaudz papīkstēt un klusi paklusēt. Un galvā skan tas, ka Liepas satumst. Arlabunakti! Lētā sirds                    Un lauzīts smaids

Ja "Titāniku" skatītos atpakaļgaitā tad tas būtu sirdi plosošs stāsts par kuģi, kurš pēkšņi izlec no jūras dzīlēm un izglābj tūktošiem cilvēku. Es no šiem vārdiem pārrēcos, bet pēctam sapratu kaut kādu jēgu. Daudz ko var uztvert dažādi. Atkarībā kā uz to raugās. Reizēm es skatos šķībi. Un šovakar es daudz lasiju un biju tik sajūsmināta par kaut kādiem faktiem ko atradu. Tas bija feini.

Šī ir viena no manām kļavām. Man viņas ļoti patīk. Viņas, jo bildē tomēr ir 2 kļavas.              Šodien vakarā staigāju pa pļavu. Tur bija migla, meži un kaut kur brieži auroja. Un es tikko uzzināju kaut ko superīgu! 26.septembris ir jāiegrāmato :) Tām šūpolēm izkrita skrūve Žanetēns :) Re, cik viņa mīļa.            

Naktī es ķēru jaunas izjūtas. Ielīdu segas pārvelkā. No rīta aizgulējos. Skolā jutos kā ezītis mīglā. Radošums. Ir ļoti grūti to dabūt. Bet gribas, lai viss iznāk skaisti un glīti, patīkami. Un izteikties man arī nesanāk. Jāmācās, jāmācās. Mācību viela ir jāatkārto, citādi aizmirstas un mācīšanās ir palaista vējā.

Anna ir totāla sliņķe šonedēļ. Turklāt uzvedas dumi. Un dumas lietas runā. Es autobusā biju kaut ko izdomājusi, bet piemirsās ko. Tas bija kaut kas labs. Man patika šodienas debesu krāsa. Nevarēja saprast vai līs. Un tad vienbrīd bija tā, ka parādijās saule, bija balts mākonītis, tad tas pelēkais un zilas, zilas, zilas, zilas,zilas debesis. Vēsturiski vārdi - Man šodien labāk patika ekonomika nekā ģeogrāfija. Tas mani biedē. Ekonomikā mēs runājām par lēmumu pieņemšanu. Šai tēmai es vilku paralēlas ar citu lietu, nevis naudu. Man atkal ir tā šokolāde :) Šodien es satiku E. Smējāmies par sestdienu. Un vēl es satiku L. , kura laikam priecājās mani redzēt, jo apskāva mani pat 2 reizes. Tas bija forši. Un E. un S., K. un visi citi. Jā, viņi ir forši. Un O. arī. :) :) :)  Aj, viņi ir ļoti forši. Un viņi man tādi ir.Aha, man viņi ir.

15.09.  Man ir maza bailīte. 12 stundas. Esmu paspējusi darīt ko skumju un to, ko es reti daru. Un arī dejot vienatnē un lēkāt. Skatīties kā lapsa medī un biedēt autobraucējus ar smaidu un lietussarga vicināšanos. Un kad čalim pasaka, ka māki rīkoties ar lietussargu netikai parastos nolūkos, tad viņš paliek maķenīt mierīgāks. 16.09. Briest plāns sestdienas naktij. 17.09. 06:00 atkūlos mājā. Tomēr dzīva, pārsmējusies, neskarta un vienā gabalā. Liekas, ka vakardiena bija viena liela halucinācija. Jūtos atspārdīta. Es neciešu kliegšanu. 18.09. Izdzēru kafiju un galvā notika kaut kāds klikšķis. Domāju par dažām konkrētām lietām un sapratu. Es tak esmu stulbene!  Un vēl joprojām šķiet,ka to nakti esmu nosapņojusi. Viss kā pa miglu. Un visu nakti noraudājos. Neciešu iesnas. Un man vairs nav bailīte, kas bija pirms 3 dienām. :) - Pa seniem, seniem laikiem atrakstija P. Sen nebija dzirdēts. Vismaz svētdienas apātija mazliet paklīda.

11.09. Talka bija feina :) Man ir superīgs, superīgs un vēlreiz superīgs brāļa dēls. Staigājām pa pļavām, krāsojām un lēkājām. Ejot pa zāli viņš forši pateica  -Es eju kā zivs!-   Un cilvēki paši sev bojā dzīvi.  12.09. Brālim paliek 30 gadi. Man toties konsultācijas caur skypu matemātikā sēžot melnā naktskreklā un džeku džemperī. Un man skan šādas dziesmas - Love is in the air   Pretty woman (tas -rāāār- vienā vietā ir vienkārši superīgs)   Lemon tree (vārdi man patīk)     Plkst. 21:53 Vientulība ir mūsdienu cilvēku slimība. It kā ir radītas tik daudz lietu,lai sazinātos utt. Bet, man šķiet, ka tas viss dara tieši pretējo.Viss ir tik... sapačkāts, sarežģīts, patmīlīgs. Var taču vienkāršāk. 13.09. Plkst. 5 pāri plikai rokai. Atdziedājos līdz mājām, uztaisiju omleti, kafiju :) Kulturuloģija man patīk. Uzzināju, ka pēc skolotājas domām no mūsu klases meitenēm iznāktu labas sievas.  - Mājasdarbi un kafija. Jācer, ka Pankūka nav noguris, sadusmojies vai vēl ļaunāk - atstiepis galus

Šovakar ir kafija un šis tas labāks :) Un talka bija lieliska. Gāja raiti un veiksmīgi. Atkal gribējās vienam  čalim ar kaut ko iemest, bet ar viņu ir bezgala jautri :) Vismaz kāds ,kas runā  pretī. Vienpusēja un bezierunu dresūra ir ļoti vienmuļa. Rītdien atkal talka - māja pilna ar radiem un citiem cilvēkiem. Jēj! Mani pārņem bailes, kad saprotu kad septembris drīz  jau būs pusē. Un es šodien atkal braucu ar mašīnu. Pagaidām man pat patīk. Es pat iemācijos apstāties tā, lai ceļā nepaliktu stipras bremzēšanas pēdas un sajūgs ir kļuvis par manu draugu :) Es ļoti ceru, ka netikai tie gēni, kurus lietoju šodien man ir mantoti no tēva, bet arī braukšanas mākā esmu līdzīga viņam. Un ir ļoti neparasta sajūta, kad pret cilvēku, kurš Tev kādreiz bija Ļoti svarīgs, jūti vienu vienīgu Vienaldzību. Tas ir likums - Katrai darbībais ir pretdarbība.

Jēj - viena darbanedēļa ir novilkta. Tagad ir tikai neliels izmisums kā jau pirms nedēļas nogales. Izgulēties nepagūšu un brīvdienas paies ātri, ātri. Un laiks skrien sasodīti ātri. Bail paliek... Un ļoti sāpīga lieta ir tad, kad Dievs pie sevis paņem jaunus un lieliskus cilvēkus. Saistībā ar Kārli Skrastiņu šonedēļ paliek ļoti sāpīgi skatīties televīziju. Un par Latviju ir jālepojas kaut vai tāpēc, ka no šejienas nāk tādi cilvēki kā viņš. Lai viņam vieglas smiltis. Šis laikam ir domāts man.

Ž. lieliski māk man paskaidrot sarežģīto ķīmijas domu gājienu, bet mājas darbs man ir ļoti liels izaicinājums. Vēl man ir ļoti labs lietussargs. Ja ir kopā ar mani, tas atbaida lietu, bet kad ir mājās, tad es salīstu. Mērfija likumi. Tieši to piemēru, kuru Tu neizpildiji, skolotāja Tev pajautās. Man ļoti garšo lētā šokolāde, kurai uz papīrīša ir meitenes un alkohola pudeles. It kā ar liķieri vai kaut ko tādu, bet, man šķiet, ka no liķiera tur ir tikai vārds uz papīra. Bet vispār, man ļoti garšo piena šokolāde. Vēl man patīk, ka manās skolas kurpēs mana kāja izskatās maziņāka. L. teica, ka man ir acis kā čūskai. Jā... Tas bija interesants teikums. Tik traki jau ar to kurpi nebija, bet nu ... Vēl N. un M. šajās dienās ir mani bezgala izveduši no pacietības, saukdami mani par palaidni. Ir lidojis daudz kas.Kurpes, dzēšgumijas, pudeles.  Un vispār N. dumie komentāri. Ceru, ka dzēšgumija viņam patika. Un pēdējo divu dienu laikā man ir labs miegs. E. man prasija ko es zinu par balt

Tā esmu es, mana kaimiņiene un mans jaukais brālis. Es biju ļoti dabisks, nošmulējies bērns. Tākā ceļgali ir nobrāzti, tad gan jau es tāpat kā tagad līdu tur kur nevajag. :) Man tagad jau  otro dienu ir niķis atnākot no skolas taisīt olu kulteni. Ar kajēnas pipariem un dillēm. Tādam cilvēkam kā man, kurš ar kulinārajām izvirtībām nodarbojas reti, tas ir pārsteidzoši. Bet iznāk labi. Man pašai vismaz garšo. Man ir superīga statistika šim murgojumam ko jūs lasāt. Pēdējā laikā čehi lasa visņiprāk, tad latvju tauta, tad reizi pa reizei arī kāds vācietis,krievs, amerikānietis, dānis un brits. Un man ir jāraksta eseja saistībā ar A. Čaku. Un man nevedas domas. Un mana maigā dvēsele nav radīta ķīmijai. Nēnēnē-nē- nē. Ak, kāda vēl maigā dvēsele, es vienkārši neko nejēdzu. Bet viss ir labi.

Es esmu pārsmējusi es par to testu. Tie iznākumi man ir superīgi. [Esgan viņiem neticu, bet ir bezgala smieklīgi.] Tāāātad Vispirms, ņipri, ņipri ievēlies vēlēšanos :) Pacenties, lai pašam prieks. Šad tad jau var pasapņot. Ununun viss jādarot pēc kārtas. Necenties nošpikot . Paņem rokās zīmuli un papīra lapu, lai varētu pierakstīt atbildes uz katru jautājumu . (1) Sakārto sekojošos 5 dzīvniekus secībā, kādai Tu dod priekšroku : Govs, Tīģeris, Aita, Zirgs, Cūka (2)Ar vienu īpašību raksturo sekojošās lietas : Suns , Kaķis , Žurka , Kafija , Jūra . (3) Nosauc kādu, kuram Tu esi zināms, kādu, kurš Tev ir svarīgs un kuru Tu vari raksturot ar sekojošajām krāsām . Neatkārto savas atbildes . Katrai krāsai raksturo tikai vienu cilvēku .     Dzeltena , Oranža , Sarkana , Balta , Zaļa . Tā. Tas ir viss. Pārdomā atbildes un vēlreiz kā mantru bezmazvai atkārto savu vēlēšanos [To pēc manām domām, nenāk par sliktu darīt katru vakaru pirms gulētiešanas :)] ATBILDES

No talkas esmu mājās dzīva. Pat iekustināju nelielu tautas daļu uz dziedāšanu. Repertuārs- protams, ka latviešu, balsis - nedaudz kaķiskas, bet no sirds nākušas. Smiekli līdz nespēkam un mētāšanās ar kartupeļiem arī neizpalika. Un rādīs atkal to seriālu - "Vīrieši ir labākās zāles". Un es braucu ar mašīnu.

Ķepās kafija un priekš acīm "Vējiem līdzi" ekranizējums 1939.gadā.  Vivienas Lī viegli paceltā uzacs un skaistās, zilās acis. Un pašas Skārletas "Par to es domāšu rīt".  Niknums līdz trauku plēšanai un mīlestība līdz raudāšanai. Super, tieši tas, kas man vajadzīgs. [Sarkasms, sarkasms...] Man toties gribētos teikt -Par to es domāšu tad, kad tas pienāks.-  Bezatbildīgi? Protams, ka bezatbildīgi. Bet visticamāk, ka es ar savu prātu nesapratu ne pusi no tā, ko no tās filmas varēja saprast.

Šī bilde mani vienkārši fascinē Lietus līst pamatīgi. Bet es negribu slapju rudeni. Bet lai nu kā, šodien uznāca luste pašiverēties pa vecajiem albumiem. Tiešām vecajiem. Man ļoti patīk tās senās bildes. Un kvalitāte tām ir daudz labāka nekā tagad. Kā nekā dažām bildēm jau gadi 80, bet nav nekas sabojāts. Un klāt visām bildēm vēl nāk vecas avīzes kā "Padomju Druva", kapu svētku grāmatiņas, pastkartes, visādas apliecības, darba grāmatiņas utt. Bet pats labākais ir vēstules. Manam opim bija māsa Anna. Šķiet, ka viņai bija liela piekrišana. It īpaši no liepājnieka Rūda puses. Nu, tādas vēstules rakstijis.... Un tieši tagad lietus līst nenormāli.

Man šodien neveicas. Pašlaik ēdu plakanos persikus. Hehe - arī tie šodien plakani. Ar vienu cilvēku es par šo tēmu varētu gari parunāt, tur būtu pilns ar visādām metaforām. Bet šie persiki ir garšīgi. Jā, tad kad viņus ēd, tie ir garšīgi. Un man vienkārši šodien neveicas. Ķibeles gadās. Un ko Anna dara? Paņem fātera lielo, balto krūzi.LIELO. Tā ir liela. Piegāž ar kafiju, klāt piens, paņem praņikus un sevis apklusināšana var sākties. Šajā brīdī es pat vārdu - šķiņķītis- varētu pateikt dusmīgi. Mamma teica, ka es pēc tās kafijas rāpošu pa sienu. Viņa par mani neko nezin.

Tas ir Pankūciņš. Man teica, ka es viņam līdzinos. Super! Ceturtdien es aizgāju gulēt ļoti agri. Ap 22:00.  Aizmigu jau tikai ap pusnakti. Es varbūt kļūstu par kārtīgu, sabiedrībai noderīgu , jauku cilvēku. Varbūt. Varbūt es kļūstu par cilvēku, kas vienkārši maina savu miega režīmu. Varbūt. Katrā ziņā, pa tām 2 stundām, kuras pavadiju tumsā, var daudz ko sadomāt. Jā, piekrītu. Man arī ir tādi vaigi. - Es nespēju izprast sieviešu, it īpaši mazu sieviešu, uzvedību - Mazu puiku domāšana man ,iespējams, ir daudz tuvāka. Bet mazi puikas mēdz izaugt lieli. Un vispār , kāpēc cilvēki dusmojas un uzvedas ļauni? No tā taču nepaliek vieglāk ne pašam, ne citiem. 02.09 - Plkst. 18:45 Labu laiciņu esmu mājās. Man ir balta jaka. Jocīga, bet balta. Balta. Man un kaut kas balts. Un vēl - es kādu laiku esmu bez pases. Mani pārsteidza jautājums vai pasē rakstīt pilsonību. Protams, ka rakstīt. [Šis man atgādināja kā ar B. dziedājām  Jo mana mīļā ir made in Latvia no matu galiņiem, līdz

Es zinu, ka tās ir vaboles. Bet foršas vaboles. Un pūkainie kāpuri arī ir forši. Un zaļie arī. 1.09 - Iesākās ar dušu naktī, ļoti cītīgi berzos. Protams, ka mūzika, matu bužināšana tumsā un cerēšana, ka kāds kaut ko miegā intensīvi žļembā  neizpalika. Kafija un siers, kā arī gludeklis. Skola, skolotāji, pirmie pienākumi. Mums pat bija jāraksta uz lapiņas savi sliktie ieradumi, kurus pēc tam kā piromāni sadedzinājām. Cits cilvēks pat nesaprastu to ko es ar savu uzrakstīto esmu domājusi. Varbūt 3 cilvēki. Toļiks no manis dabuja 25 santīmus par dziedāšanu un dejošanu lietū. Viņš varēja nopirkt labu saldējumu. 1.09 - Plkst. 16:37  Esmu pieēdusies. Brālis teica, ka ir patīkami kontaktēties ar cilvēku, kurš, saīsinot viņa sacīto, neknibinās ap aukstu salātlapu.  Cilvēki ir jokaini. Suga kā tāda.Ar J. var pārrēkties. Man gan šķiet, ka viņš nesmejas. Bet es viņam to neliedzu.

30.08 - Plkst. 23:17  Saprotu, ka nepatīk tas, ka kāds ir aizbraucis. Ļoti smieklīgi.  Es tiešām esmu bremze. 31.08 - Plkst. 13:51 Ārā līst. Ēdu šokolādi un kafiju.  Kaut kāds Jānis grib strīdēties ar mani.             Plkst. 16:47 Ārā itkā saule. Biju ārā, strādāju pa dubļiem. Es negribu tādu rudeni. Atvasarai taču ir jābūt. Mēs ar J. tomēr nestrīdējāmies. Savādāk viss iznāca. Šodien vēl istabu kārtoju.             Plkst. 17:52 Skan mūzika, spīd saule. Tikko kā logu nomazgāju. Tētis ar saviem papīrīšiem mani ir nokaitinājis. Man patīk plaši atvērti logi. Īpaši tādi pa kuriem veras ceļš ar lielu koku aleju. Un pašā galā tākā strupceļš ir mežs. Joprojām Jāņojos. Viņam laikam neapnīk. Tas, varbūt, ir pat labi.

Es gribētu iemīlēt mākslu. Nezinu kā, bet gribētu. Man ir mape, ar šīs Van Goga gleznas reprodukciju uz vāka Van Gogs Man, personiski, vārda -audzināt- vietā prasās -dresēt-. Bet, tas jau manas brutālās psiholoģijas dēļ. 30.08. - Gulēt Anna aiziet ap 01:30 pēc pamatīgas mūzikas devas, guļot uz grīdas aizmieg. Viņu pamodina īsziņa. Un tad 05:00 modinātājs. Protams, ka tikai 06:00, skanot himnai pa radio, es izlienu no segas. Spogulī redzu, ka diena ir skaista. Pat, ja drūma. Skaista, jo redzēju, ka kaut kāds spalvains, aizpampis radijums veras man pretī. Un smaida. Pa roku galam paņēmu šampūna pudeli [Es savu glabāju pie sevis, jo citādi man to iztērē. Šoreiz es nejauši biju paņēmusi to, kas nebija priekš manis, bet smalkiem matiem. Nekas, bija labs tāpat.] Tad sekoja kafija un maizītes. Un tad autobuss. Smaidi. Radošā domāšana, cilvēki. Brutāla priekšmetu atņemšana [un to veicu es, miermīlīgais radijums. Man vismaz šķiet, ka esmu miermīlīga] un biļešu bāzšana autobusu sē

Ir tāda dziesma. To dzied Zigfrīds Muktupāvels.  BetBet Sāksim visu no jauna Elposim dziļi, dziļi ,sirds lai trīc Dzīvosim ātri, runāsim, kamēr rīts Domāsim viegli, viegli Dzīve tas ir tāds mirklis maigs Runāsim vārdus dzejā Ir jau laiks Man arī gribas iespundēt dažus, teiksim tā, taureņus burkā. Tad viņi netiktu prom, pat tad, ja gribētu. Bet es saprotu, ka tā nedrīkst. Es nezinu kāpēc, bet man tā dziesma sasodīti patīk. Un man gribas, lai kāds man pamatīgi iebelž.

Atradu, beidzot atradu! Krievijas vīza savā vietā, pilsonību neesmu mainijusi un bērnu lapa joprojām tukša. Tagad tik jauna jādabū. Tā mazā grāmatiņa sniedz tādu mieru.

Aj, jel manu vieglu prātu - Varētu dziedāt arī tā. Atceros, ka biju sajūsmā par to kā R. ,uz manu uzbāzīgo vēlmi saņemt no viņa kādu man nedzirdētu dziesmu, man sasūtija daudz dziesmu. Bet šodien sapratu, ka tas bija nieks.Jo es dabuju vairāk. Un pietam, man pat nevajadzēja prasīt, bet viss notika pašplūsmā. Katrā ziņā, man tagad ir diezgan daudz jaunu dziesmu, par kuru esamību man nebija ne jausmas. Vēl es šodien iedomājos, ka dzīve ir kā burciņa, kas piepildīta ar tomātiem, zaļumiem, sīpoliem un daudz ko citu. Un vēl es aizdomājos par to kāpēc man liekas, ka dzeltenie tomāti ir garšīgāki nekā sarkanie. Un es izdomāju. Tas tāpēc, ka dzeltenajiem tomātiem ir dzeltenās krāsas piegarša. Un vispār, es sāku dumji runāt. Šodien man uzradās šāds teksts. B. atsūtija. Kādā Rīgas krogā vājas gaismas un dūmu ielenkumā. Sieviete: (it kā pa jokam, bet, lūpām sakot, pretējo) Tu mani ienīsti! Vīrietis: Ne būt ne... Sieviete: Kā tad, kamdēļ tad tu mani vienmēr izsmej? Vīrietis: Tādēļ, ka ma

Jehovieši, bērni, kūkas, āboli, logi, lupatas, mūzika un pašdresūra. Nevajag cerēt. Nevajag strebt karstu. Bet vajag mazgāt logus. Un vajag teikt - Jā, es Tev atļauju būt mīļam/ai, jo man to gribas. -  Jo nekad jau nevar zināt ko kāds grib. Vajag paņemt rokās maisiņu, nostāties istabā un skatīties ko vajag izmest. Jo tad atbrīvojas vieta kaut kam citam. Iespējam, ka kaut kam tādam ko nevajadzēs izmest. Vajag cienīt biteniekus un nostāties spoguļa priekšā un, skanot klasiskajai mūzikai, pie atvērta loga  tēlot diriģentu. It īpaši tad, ja Tev ir kaimiņi. Un nevajag baidīties no sēnēm. Es vakar nobijos, jo izskatijās, ka viņas ir no Černobiļas un, ka priekš mana groza tās ir par lielu.

Vienkāršība ir skaista, jā. Pēc manām domām. Bet vienkāršība ir tā, ka lietas pieņem tādas kādas  tās ir nevis tad, kad cilvēka trūkumiem un sarežģītībai vēlas taisīt štatu samazināšanu un visu vienkāršot. Riebjas tādi cilvēki, kas vēlas salauzt kādu un pārveidot pēc saviem etaloniem. Pat, ja nav ļaunu nodomu. Man nepatiktu rožu lauks, kur ir jābūt tikai rozēm. Lūk, ja tur starp tiem simtiem rožu atrastos viena vienīga pienene,tā būtu tā, kas piesaistītu uzmanību, jo viņa būtu tur, kur viņai nav jābūt. Un, vispār, esmu novērojusi, ka mūsdienās laikam būt oriģinālam ir modē. Būt vienkāršam - tas jau kaut kur pazūd. Man nekas nebūtu pretī pret cilvēku, kurš vienkārši teiktu - Reku, skaties, es esmu šāds un viss! Dari ko gribi,saki ko gribi, es esmu šāds.-

Sešos vakarā. Nav skola. Darbu itkā nav. Ir saule, siltumnīca, dzelteni tomāti,plūmes. Un sarkans bizbizmārīšu saiets manos matos (man tā šampūna smarža vienmēr ir likusies aizdomīga). Vēl pēc tam seko cukurīšu medības zālē, rāpšanās neejošajā mašīnā, saritināšanās sēdeklī un vecas avīzes lasīšana un medijuma notiesāšana.  Var jau būt, ka ir tizli lasīt vecu avīzi neejošā mašīnā, bet man patīk. Tur ir tonētie stikli, mīkstums un siltums kā arī konfidencialitāte. Un vēl es uzzināju, ka pēc Ziemeļamerikas indiāņu horoskopa esmu vilks.  Šamaņi esot mācekļus no vilkiem ņēmuši. Īsumā mistisks, izvairīgs, augsta intuīcija, bet celsies un kritīs par savu "baru".  "Bars" ir svēta lieta. Kāpēc es nevarēju būt vienkārši auns? Vēl ir problēmas un darbs. Bet vakarnakt dziedādama strādāju un vēl atradu kādu mirkli, lai apgultos zālē un zvaigznes aplūkotu. Tad nodomāju, ka lielā āra lampa traucē tam tumsas efektam un redz kā, tieši tad viņa kaut kāda iemesla pēc uz pāris minūtē

Šī diena nebija laba. Bet vakarā garastāvokli uzlaboja pārsteidzošas, mazas lietiņas. Piemēram, tādi pilnīgi parasti vārdi, kas rūpīgi un ar apdomu tikuši sarindoti garā rindā. Un tādi mazi punktiņi ko cilvēki ir nosaukuši par zvaigznēm. Vienvārdsakot - Cilvēki un debesis ir tik sasodīti mīļi. Un vēl es šodien uzzināju, ka tik tiešām ir viens cilvēks, kurš mani mēģinātu apturēt, ja es taisītos lekt no kaut kādas mājas. Arī par to ir jāpriecājas. * Man sāk šķist, ka es te pa biežu rakstu. *